Stikla šķiedras ķīmiskais sastāvs

Stikla šķiedras ķīmiskais sastāvs galvenokārt ir silīcija dioksīds, bora trioksīds, kalcija oksīds, alumīnija oksīds utt., Kam ir izšķiroša loma stikla šķiedras īpašībās un ražošanas procesā. Stikla uz silikāta bāzes bāzes sauc par silikāta stiklu un borāta stiklu, kura pamatā ir diborona trioksīds. Sārma oksīdi, piemēram, nātrija cianīds un kālija oksīds, ir plūsmas oksīdi. Tas var samazināt stikla kušanas temperatūru un viskozitāti, lai stikla kausējuma burbuļus varētu viegli novērst. Tas galvenokārt salauž stikla ietvaru un atbrīvo struktūru, lai sasniegtu plūsmas mērķi. Tāpēc, jo augstāks ir nātrija oksīda un kālija cianīda saturs, stikla šķiedras izturība, elektriskā izolācija un ķīmiskā stabilitāte. Kalcija oksīda, alumīnija oksīda uc pievienošana noteiktos apstākļos var būt daļa no stikla tīkla un uzlabot noteiktas stikla īpašības un procesa veiktspēju; aizstājot silīcija dioksīdu ar kalcija oksīdu, var samazināt zīmēšanas temperatūru; alumīnija oksīda pievienošana var samazināt zīmēšanas temperatūru. Uzlabojiet ūdens izturību. Īsāk sakot, stikla šķiedras ķīmiskā sastāva formulējumam jāatbilst stikla šķiedras fizikālo un ķīmisko īpašību prasībām un jābūt labai ķīmiskajai stabilitātei; no otras puses, tam jāatbilst ražošanas procesa prasībām, piemēram, piemērotai formēšanas temperatūrai, sacietēšanas ātrumam un viskozitātes diapazonam.